Oliņš Boliņš sēž uz soliņa

 

Dzejoļu krājums, kurš savā rotaļīgumā šķiet kā vienā elpas vilcienā norunāts, nevis rakstīts. Vārdi lejas kā saldais krējums, tēli saistās kā ogas ķekarā, ik dzejolis ir vesels, pabeigts, izveidojies, atnācis pats, nevis sūrās pūlēs sacerēts vai konstruēts. Gluži kā Oliņam... Boliņam piestāv katliņš, ko viņš kādā dzejolī lepni pielaiko, tā visai grāmatai lieliski piedien Veronikas Frolovas ilustrācijas, kurās māksliniece bērnišķīgā aizrautībā spēlējusies ar visdažādākajiem toņiem, arī bildēs uzburot to vieglumu un caurspīdīgumu, kas raksturīgs Ievas Samauskas tekstiem.