Lācītis Padingtons jauns

No visdziļākajiem Peru mūžamežiem lācēns slepus atceļoja līdz pašai Anglijai un ieradās Padingtonas stacijā ar vienu vienīgu koferi, pustukšu ievārījuma burciņu un zīmīti, kas apsieta viņam ap kaklu – uz tās rakstīts “LŪDZU, PIESKATIET ŠO LĀCĒNU! PALDIES!”.
Stacijā vientuļo lācēnu ieraudzīja... misters un misis Brauna. Viņi nosauca lācēnu stacijas vārdā par Padingtonu un uzaicināja viņu uz savām mājām.
Stāsti par lācēnu Padingtonu un viņa labajiem nodomiem, kas allaž beidzas ar smieklīgiem atgadījumiem, turpina apburt lasītājus visā pasaulē.
Tālajā 1956. gada Ziemassvētku vakarā grāmatas autors Maikls Bonds kāda Londonas universālveikala plauktā ieraudzīja vientuļu spēļu lācīti. Bondam kļuva lācēna žēl, tādēļ viņš to nopirka, aiznesa mājās un uzdāvināja savai sievai. Prieka pēc Bonds uzrakstīja vairākus stāstiņus, kuru galvenais varonis bija lācēns Padingtons, bet drīz viņš saprata, ka no šiem stāstiem varētu sanākt grāmata. 1958. gadā tika publicēta grāmata “Lācēns Padingtons”, pēc tam arī daudzas citas grāmatas par Padingtonu.
Pēc piecdesmit gadiem un 50 miljoniem grāmatu izdevumu Padingtonu pazīst bērni visā pasaulē. Stāsti par viņu ir publicēti daudzās valodās, tagad arī latviešu.
No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga. Pegijas Fortnumas ilustrācijas.